Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

slavas dziesma manam bijušajam auto

mēs šalcam pa ceļiem un bezceļiem ar,
ar ladu it visur aizbraukt var.
un meiteņu barus mēs ņemam līdz,
lai stumt, ja vajag, tās piepalīdz.

kad atkal no ladas dūmi kūp,
un spārniem lieli gabali drūp,
neķer kreņķi, jo tā vajag būt -
ja ladai nav dūmu, tad interese zūd.

kāds stāsta man - lada nevelk daudz.
es saku - nu vecīt, tu augumā brauc.
nav jādomā gari, ir jāmācās skriet,
jo ātrāk to stum, jo ātrāk tā iet.

kad redzi tu ladu, tad mūc no ceļa,
citādi slapja var palikt veļa.
ar ladām īstie veči brauc,
un daudz jau netrūkst, ka riepas kauc.

gribi būt stilīgs? ladu tad pērc.
tici tu man - tas būs to vērts;
skries tev pakaļ, ar rokām mās,
un visi tevi sveicinās.

ar ladu brauc tie, kam kabatā baksi,
jo ciemos ar ladu, bet mājās ar taksi.
skaisti ir dzīvot un skaisti ir mīlēt,
un skaisti ar ladu ir lielceļus vīlēt.
Viedokļi par dzejoli
 betbetmens  2004-12-02 21:09 
Tāds kā VAZ dīleris. Cik viņi tev bleķo? :)
 izdosies_  2004-12-03 08:58 
ak....
tik tiešām - cik par šīm rīmēm viņi Tev maxā?
skaitāmpants pieklājīgs.
 Felisita  2004-12-03 17:23 
Moskvičs, tomātu sarkans - tā ir klase
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?