Sapnis

Šīs sāpes, kas rezi pa reizei mostas no dzīlēm.
Kad ūdens ar verdošu spēku tik spīvs.
Tas tvēriens, kas ciešāks par vēža spīlēm,
Tas avots ko dzerot es tikšu reiz brīvs.

Tik atnākot naktij ar astrāla gaismām,
Mans skatiens ar tavu var satikties nākt.
Mēs kopā ar laimi mīlu tad laistām
Un iegūstam mieru kur dzīvi ums sākt.

Kad saule lēnām jau pārkāpt sāk zemi,
Šīs ilūzās spēles mums sapnis reiz bij
Un lēnām atkal šīs saldkairās sāpes
Sev ligzdu vien tālāki, plašāki vij.