..........………………viegli ar kjemmiiti pa stiklu XII…

maziem malkiem
dzeru laimīgās stundas
pa minūtei pa mirklim
[tie laimes kausi nemaz
nau tik lieli]

* * *

pie Laimas pulxteņa
kaija uz laternas
sildās ziemas saulē
[reizēm ir vajadzīgi tikai
spārni lai nonākt gaismā]

* * *

es visu atceros
[gaišais izbalē pelēx]
es visu atceros
cilvēx ir dzīvniex
kuŗš sarxt un
kuŗam ir
par ko

* * *

es visu atceros
un tas viss ir meli
nevar mani saliet vakardienas krūzītē
[patiesība ir savas stundas meita]
laix padara mani par svēto
un zīmē tonzūru uz manas galvas

* * *

kaut kur nobirst lamas un asi vārdi
kā stikla pudeles pret akmens grīdu
[kā sniegā būtu paklupis praporščiku* bars]
viena otra trešā plīst un plīst
tā mazā meitene ar lielo muti
teu sāp – tām citām jau
ir krūtis un puiši..
[raxta zīmītes un rauj aiz bizēm un..]
tu jūties nokavējusies
stikli plīst un plīst
[tām citām ziedēs virši
pamestos un klusos mežos
kad tavi prinči seglos zirgus..]

* apaksjvirsnieku dienesta pakaape PA, izceelaas ar iipasju izteixmes veidu un pilniigu peleekaas vielas aneemiju..