Es nemaaku miileet

autors: comachild [dzejoļi]

Kriit sniegs
tik balts.
Man uz galvas
tik viegli kaa
spalvas…
Un tavs
pieskaariens
tik salts.

Man patiik pazust
prom no tevis.
Neesi tu
man vajadziigs…
Es nemaaku just
ne tevi,
ne sevi…

Tavs skatiens
tik auksts.
Es nemaaku miileet
ne tevi,
ne sevi…

Mana dveesele ir melna,
tava – balta,
kritusi sniegaa.
Atshkjiriiba…
muus shkjir.
Vairs neeksistee
miilestiiba…
Dziljaa miegaa…

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Lodveida_zibens	2004-12-01 10:22
Tieši tā viss arī ir vairumā gadījumu, es esmu sliktais, tu labā. Bet žāvāties ta gribas šā vai tā. Interesanti, vai tam džekam rokas saltas arī tad kad ārā silts lietus, t.i. sezonalitāte!?
normitis	2004-12-01 18:12
Un tomeer dziive IR rozzu daarzs!!!
Stunt	2004-12-01 18:44
Nee, es tikai briinos par dazhiem eksemplaariem, kuri miil sniegt atzinumus par dzeju...gluzi kaa Kants...;)
Kiss	2004-12-04 16:51
super

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!