PILNMĒNESS slavinājums
***
Mēness apaļumi
nosaka mūsu dzīvi..
Mēs augam un dilstam,
augam un dilstam
tiem līdzi...
***
Bezmiegs mani nomoca.
Es nomocu stundas,
bezmiega asās domas
pa plauktiņiem kārtojot.
No rīta -
rokas asiņainas,
bet plaukti joprojām tukši..
| Viedokļi par dzejoli |
| izdosies_ |
2004-11-29 12:39 |
ak kungs!!!!!!
rokas asiņainas,bet plaukti joprojām tukši bezmiega asās domas
kārtojot.
par ideju varam diskutēt,bet forma,kā šī id.pasniegta - MAN PATĪK!!!!! |
| HOMO_LUDENS_ |
2004-11-29 12:40 |
Ja esi slikts biblotekārs vai arhīva pārzinis - tad ir laiks pievērsties
grāmatvedībai,jo tā vienmēr Tev pajautās : ``kā vajag?!....`` |
| Lodveida_zibens |
2004-11-29 12:51 |
1. Tāda noguruša kolhoznieka vārdi skatoties uz sasalušajām kāpostgalvām stirpās. Nav
kāposti mucā saskābēti, bet ko padarīsi, tāds Plāns.
2. Kaut kas ļoti nepabeigts un
šķiet arī neiesākts. |
| Grace |
2004-11-29 13:33 |
| Domas skai[au]dras. Un tik pazīstamas... |
| eugen |
2004-11-29 15:28 |
| ++++++ |
| 4everkristaps |
2004-11-29 15:58 |
| veel1s bez amnis, kuru ikpalaikam moca bezmiegs;-) |
| malva |
2004-11-30 00:31 |
akdies! - tik traģiski! varēji jau labāk par diļļsēklu tēju, par gaišzilo lakatiņu
(tie palīdzot pret pilnmēness bezmiegu).
Larošfuko esot domājis, ka cilvēka prāts
un sirds, un viņa valoda slēpjot sevī tās zemes iezīmes, kurā viņš piedzimis. Tik
traģiski jūties šaizemē? |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!