Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Es ienīstu.



Es ienīstu to, ka Tu skaries man klāt
Kā skulpsti un ļaujies pavedināt;

Es ienīstu tavu paraupjo smaidu
Un rokas, kas slīdēja pāri gar vaigu.

Es ienīstu sevi par to, ka tā mīlu,
Ka atmiņās Tevi turu vēl dzīvu.

Es ienīstu dzīvi, kas dota par garu,
Prieku bez Tevis, ko plēsu ar varu.

Es ienīstu visu, kas neļauj man Būt,
Es zinu...drīz beigsies, Dievs taču jūt..

Es ienīstu.
Viedokļi par dzejoli
 MyLife  2004-11-28 23:14 
buus jau labi.. ilgi nevajag niist :) un mazaak ticeet paraadiibaam
 izdosies_  2004-11-29 08:13 
NEVAJAG NĪST!!!!!!VAJAG MĪLĒT!!!!!

UN TIKAI TAD PIESAUKT V I Ņ A
VĀRDU!!!!!

P.S.man gan gribētos savu sajūtu gammu papildināt ar to,kā ir,kad mani
skulpsta.
a ko tas nozīmē?
 Bils  2004-11-29 08:14 
no Miilestiibas liidz Naidam ir viens solis...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?