Piedod.

Piedod,mīļais,piedod gan
par to, ka nepiedzimi man.
Par dienu šo,par nakti melno
kad dzinu prom,kad dzinu velnu.
Ka kalnu kores likās augstu,
ka tobrīd citas jūras alku,
Tu vēlējies kļūt zvaigzne man
bet es tik smēju,smējos gan!
Un lūk,es tev šos ziedus nesu
lai šodien neliktos tev sveša,
Tā lūdzot visu sākt no jauna-
es šoreiz nebūšu tik ļauna.
Bet dzen tu mani prom!
Un acīs tavās viena atbilde-
tik nepārprotami tā saka:NĒ!