Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
manam engjelim
es staavu pasaules malaa
un aplido engjelis mani... puukainiem spaarniem tas apsedz mani- es iesliigstu komaa... mana dveesele paceljas no manis un paarlido paari robezhai, un noskataas uz to izgaazstuvi, ko saucam par pasauli... engjelis nonjem spaarnus no manis un pielido dveeselei manai: "ko teixi? kaa patiik? skat cik tu skaista, pat saljimusi bez sajuutaaam!" vinjsh uzrunaa mani... tik triis vardi atminjaa paliek- "cik tu skaista!" es tiecos pie engjelja, bet vinjsh raujas prom: "kaapeec muuc? vai SMS raxtiisi? kaut vai veestuli?" noskatos vinjam es aciis... vinjsh noskuupsta mani ar taadu dimantu skatienu... es pamostos tai izgaazstuvee, ko saucam par pasauli, ar vienu rozaa puuku rokaa, uz puukas smalkaa drukaa engjelja rokraxtaa: "Cik tu skaista, mana miiljotaa!"
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|