.....................no graafa de la Fera atstaatajiem textiem..*

es reizēm gribētu
kļūt akls
lai atcerētos pasauli
kāda tā ir
līdz..

* * *

arī acis nolietojas
no skatīšanās
[jā zāle bija zaļāka
un meitenes..]

* * *

labi ka neesmu bagāts
[naudas pietiek tikai alum]
ap mani ir tikai draugi
citi sēž pie citiem galdiņiem..

* * *

es paskatos seu acīs
[spogulis ir vēss un nepiedalās]
šauras un tādas kā bailīgas
tās spiežas kopā manā sejā
vārnu kājas acu kaktiņos
stāsta par vērmeļu dārziem

* * *

no paša rīta alu dzer
ne tā kā ļoti laimīgie
aiz bāra loga snieg laix
un tikai arheologi
ainavā ierauga
vakardienas padzisušās zīmes..

* * *

tu esi stīga kas skan
no manu pirxtu pieskārieniem
es atskaņoju saulrietu
pie jūŗas
viļņi izsīxt pie mūsu kājām
kaut kur ir jābūt
varbūt pat netālu
mūsu mājām

* * *

pasaules vēsturē 20. gadsimts
ir viens no..
mans laix
kad
varbūt
bija iespēja..

* * *

tās balsis
[lietus lāses pulxteņa tikšķi]
kaut kāds ritms
saskaita mani
nosvērts saskaitīts
un vēji mani..
[puteklis starp putekļiem]

* * *

kaut kur nosmaržo lēts
smaržūdens
kā es baidos no šī vēja
dzeramie Ķelnes ūdeņi
[trīskārtīgi caur bērzu birzi]
ūdens tumšs ir tajā upē
un neviens pārcēlājs
nepārcels
atpakaļ


* graafam ir gruuti salasaams rokraxts.. varbuut kaut ko ne taa esmu izlasiijis..