Dziesma

autors: Nesavaldzinaamais [dzejoļi]

visās mūsu kaislībās
un izvirtībās,
visās zvaigznēs un saulēs visās,
bezdibeņi un kalni,
koki, zvēri, meži un upes.
Tie esam mēs.
Mēs pārdzīvojam
to savos asinsvados,
saviem nerviem.
Mēs streipuļojam.
Ļoti
nosirmojam
blokmājās.
Uz tērauda tiltiem.
Gaisma no cauruļu simta
izskrien mums cauri
un violetu nakšu tūkstotis
asi kodina grumbas
mūsu sejās.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Lodveida_zibens	2004-11-25 14:15
Izlasīju un nodomāju, ka tikpat labi tas varēja būt arī manējais dzejolis. Vienīgi par zvēriem, kokiem un upēm es nebūtu rakstījis. ;) Tātad progresīvi.
eugen	2004-11-25 14:20
..nu jaa viens no kritikja kriteerijiem - gandriiz tik labi kaa es to buutu uzraxtiijis :)))
Felisita	2004-11-25 16:39
man patīk doma, ka visā dziļajā resp. kaislībā un minētajā tāluma un izplatījuma dimensijā ir ūdens (tā kā tās 4 upes pie 1. dārza), flora (koku, krūmu utt. grupas), fauna. un ka tas viss ir cilvēka dziļākajos slāņos, kuŗi tieši atbildīgi par visādām plūsmām un atbildes reakcijām. izvirtība resp. pārkairinājums dabiski noved neskaidros ceļos (Mēs streipuļojam.) noguruma simboliskā izpausme ir sirmums (ko jauc arī ar gudrību). arī mūsu eksistence norit grupveidā, kā koki mežos esam sagrupēti pilsētās, blokos utt. lielā mērā sirmās gudrības vietā mūs skaŗ noguruma tēraudainais skarbums (nevar tā vienkārši apciemot daudzās saules pa pienainiem ceļiem) mākslīgo gaismu dēļ. skābā kultūra atstāj liktenīgu zīmogu - ne tikai sejās... [pat gŗūti ticēt, ka šis ir tā paša autora darbs, kuŗš sadzejoja to par neatslābšanu!]
Purpukje	2004-11-25 17:27
hmm.. man savukart liekas traki vienkars. nu, dziva daba, cilveks ka socials dzivnieks. senas domas un gadsimtiem veci atklajumi. arstu aprindas sis dzejolis nebutu topa, ta man skiet.
Purpukje	2004-11-25 17:27
bet prieks, ka kads par to sak rakstit. tikai gribetos daudz profesionalak.
qap	2004-11-27 21:48
jap,kaut kas patika, beigas tik tādas neskaidras(domāts par violeto nakšu tūkstoti)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!