Trulā realiāte, savā sarkastiskumā..

Vienu mirkli sajūti
Pasauli,kas valda manī,
Kā tā laužas uz āru,
Tā kā apsēstības mākts,
izsalcis, vilks,
Kas akli sitās pret režģiem-
robežoto īstenību
no fantāzijas,sapņiem-..
Paužot,sāpēs,ilgas,naidu!..
Aizrautības pārņemtībā
zaudējot nožēlu par visu,
Pieņemtās nejēdzības dēļ
sakostiem zobiem
atskārstot realitāti,
Kas savā pelēkajā liekulībā
noēd citus aiz savas labklākjības..