Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
....................kaut kaa....................novecojot
man šonakt bija sapnis kāds vīrs stāvēja logā neklauvēja nekustējās [un durvis bija vaļā] neienāca pastāvēja paklusēja un aizgāja.. it kā neko nepaņemdams līdzi ilgi un nemierīgi domas un sniegs sitās logā [reizēm neatnākušie ir vairāk nekā iekšā] * * * es skatos tevī kā noputējušā spogulī es esmu tas un es tas neesmu ar roku vēsu uz tavas [savas] karstās pieres [tā sirds sit un sit] tik grūti skatīties uz sevi tā pretī tā vienuviet [un tā attālinoties] un kaut kas no mūžības [manas] ir tavos [manos] soļos un katra tava kļūda doma ceļš ir tā nu it kā es to būtu darījis..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|