Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

....................kaut kaa....................novecojot


man šonakt bija sapnis
kāds vīrs stāvēja logā
neklauvēja nekustējās
[un durvis bija vaļā]
neienāca
pastāvēja paklusēja un
aizgāja.. it kā neko
nepaņemdams līdzi
ilgi un nemierīgi domas
un sniegs sitās logā

[reizēm neatnākušie ir vairāk
nekā iekšā]

* * *

es skatos tevī
kā noputējušā spogulī
es esmu tas
un es tas neesmu
ar roku vēsu uz tavas [savas]
karstās pieres
[tā sirds sit un sit]
tik grūti skatīties uz sevi
tā pretī tā vienuviet
[un tā attālinoties]
un kaut kas no mūžības
[manas]
ir tavos [manos] soļos
un katra tava kļūda doma
ceļš
ir tā nu it kā
es to būtu
darījis..
Viedokļi par dzejoli
 Ernijs1  2004-11-23 19:32 
Pirmā!!! :)
 Grace  2004-11-24 13:09 
Man sākumā pirmā, bet galu galā tomēr otrā... :)))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?