Ziemas dzejolīts`

autors: dear [dzejoļi]

Nemanāmiem, klusiem soļiem
Pa apsnigušiem oļiem,
Nāk ziema balta.
Tai sirds ir ļoti salta.
Ziema pārslas lejup sūta,
Bet vējš virpulī tās pūta.
Tā katru gadu ziema nāk
Ar savu salto roku zemi glaudīt sāk,
Un zeme ziemai ļaujas
Arvien tuvāk sniegs tai kļaujas.
Bet es ziemu nevēlos,
Tomēr sniegā ievēlos.
Tā nu slapjai jāiet mājās,
Bet maigās pārslas uz pleciem klājās.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Nesavaldzinaamais	2004-11-23 09:53
Laikam tā ziema ir kas līdzīgs Goliātam (ko tad es, Dāvidiņš, tur ar savu lingu maisīšos...), ja tā nāk pār oļiem un sniegu lejup sūta. Nē, nav jau slikti, ziema labs cilvēks - i zemi paglāsta, i glāsta tā, ka zeme par glāstiem sajūsmā. Un piedevām arī liriskā varoni ierāva savos palagos un paglāstīja (ak, viņš nerātnais krāpnieks šis "Ziema")...
Ernijs1	2004-11-23 18:14
::)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!