kolhozs

zirgi ir nepiespiesti
tiem tīk atviegloties
kājās stāvot
neapsēstoties

es labi atceros tos

es labi atceros
savu kāju
slīdam ekskrementā
(zemes ceļi iet
un liecas
un vienā mazā vietā tiekas)

mans monuments
mans ielas meitu
un katordznieku patvērums
(vēstures grāmata atvērumā
gaida pēdējo pavērsienu
šajā miestā)

manas pirmās asaras
un patiešām sarkanās asinis
un pirmais dzejolis
kas tapis manā
sliktākajā vasarā

mana pirmā diskotēka
pirmās nodotās
alus pudeles veikalā
un pretī limonāde
(tās ilgi tika krātas
tāpēc vēl tagad jūtu
limonādes garšu kaklā)

pirmais skūpsts
meitenei uz lūpām
un pirmoreiz krītot
sasistais tūplis
man tā visa pietrūkst
kaisītajos ceļos
kaislīgajos rītos

vienots centrs
vienā kvadrātcentimetrā
savā vienotībā
neizdevīgs

kur esi mana pasaule
(nav vairs sakaru
kāds atrāvis taksafonam klausuli)