Atziishanaas

Starp mums reiz kaadas jutas bija-
milestiiba, miers un saapes.
Tu manaa dziivee biji laime,
tu noziimeeji ljoti daudz.

Vairs netici un smiekli tev,
ka sirds man saap par pagaatni;
Par maldiem, kurus nepiedevi,
kuriem dziivoji tu lidz.

Tas nebij tikai parasts sapnis,
kas aicinaatu dziivi saakt.
Taa bija ilga miilestiiba,
Kura gaidiita jau sen...

Es tikai nesaprotu vienu:
To, kas varbut svariigs bij...
Kur paliek tas, kas nepiepildiits,
Ko veelos es sev liidzi njemt?

Tev tagad vienaldziigas domas,
Viltus smiekli, naids un spiits.
Es gribu patureet no tevis
Vilshanos un ceriibu...