Kas es esmu?

Kas es esmu? Esmu skaistākā no visām parādībām, visdižākā un krāšņākā. Vai esat redzējuši kā tie primitīvie radījumi, kas sevi sauc par cilvēkiem, sajūsminās mani ieraugot? Nu ne par vienu citu jau viņi tā nepriecājas. Es esmu kaisle, vienaldzība, dzīvība, miers un vilšanās, esmu viss, ko vien viņu seklie prāti var iedomāties.
Vai tad viņi vispār var iedomāties savu dzīvi bez manis tajā? Nu nē taču! Es padaru viņu prātus jautrākus, pelēkās dienas krāsainākas un nomāktās un depresīvās domas daudz dzīvīgākas un optimistiskākas. Es lieku viņiem smaidīt, un atkal, un atkal pilniem malkiem baudīt dzīves sniegtos prieka brīžus.
Viņu nožēlojamās dzīvītes bez mana nemirstīgā skaistuma būtu tukšas, tikai skriešana un nemitīga dzīšanās pēc slavas, varas un bagātības. Ir pat tādi dīvaiņi, kas tic, ka bagātību var atrast pie manām kājām, un tad nu ņemas skriet pa pasauli un meklēt mani, cerot atrast tik kāroto zelta podu. Un tikai retais saprot, ka bagātība, ko es sniedzu nav ne zeltā, ne sudrabā, ne mirdzošos dimantos, tā ir manī – manā skaistumā, manās krāsās.
Ar sarkano, kaisles krāsu es iededzu kvēli viņu sirdīs un sakaitēju viņu prātus līdz baltkvēlei.
Ar dzelteno, saules krāsu – mierinu un uzmundrinu tos, kas vīlušies visā un neredz jēgu savai dzīvei.
Ar zaļo, dzīvības krāsu – ļauju izdzīvot prieku, ko sniedz jaunas dzīvības rašanās brīnums.
Ar zilo, cerību krāsu – visiem nelaimju izmocītajiem sniedzu cerību uz labāku un gaišāku rītdienu.
Ar oranžo krāsu es ļauju visai radībai mierīgi apsēsties un pārdomāt savus labos un arī sliktos darbus.
Ar violeto, prieka un līksmības krāsu – palīdzu izklaidēties un gūt prieku arī ikdienā.
Manis sniegtā bagātība ir manas krāsas – kaisle, dzīvība, cerība, miers un līksmība. Kas es esmu? Esmu skaistākā no visām parādībām...
Es esmu Varavīksne!