Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Laiks.....

Laiks iet uz priekshu
Tas atpakalj neatskataas
Vinjsh iet, aizraujot visu sev liidz
Tas tomeer speej tik daudz
Vinjsh ir nesaliidzinaami stipraax
Stipraax par visu
Gan cilveeku gan arii speeku, uguni
Jo bez laika vairs nav nekaa
Tas staav visam pamataa
Bet reiz tas apstaajas
Viss beidzas
Viss juuk un bruuk
Ceriibas mirst liidz ar laiku
Aiz taa visa paliek vien telpa
Telpa kuraa bijaam un tukshums
Tas neatstaaj aiz sevis it neko
Viens mirklis un nav vairs nekaa
Tu esi pazudis, pazudis gaisaa
Tu eksistee, esi bet tas ir tikai skats
Vecas atminjas no pagaatnes
Tik vien un nav nekaa vairaak
Un nekad nebuus
Pat ja Buus tad ne ar Mums
Citaa Pasaulee, citaa laikaa
Taa buus cita dimensija
Tie vairs nebuusim Mees...
Un taa tas turpinaas muuzhiigii
Jo visaa pamata ir laiks
Tas speeleejas ar mums
Vilina un maana muus
Aizrauj prom no realitaates
Liek kaadam ticeet, kaadu miileet
Bet galu galaa tas apstaajas!
Vis cauri-Atkal viss beidzies un zudis!!!
Viedokļi par dzejoli
 Bils  2004-11-20 13:23 
beigas izlasiiju...piedo, bet huinja...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?