Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Laiks.....
Laiks iet uz priekshu
Tas atpakalj neatskataas Vinjsh iet, aizraujot visu sev liidz Tas tomeer speej tik daudz Vinjsh ir nesaliidzinaami stipraax Stipraax par visu Gan cilveeku gan arii speeku, uguni Jo bez laika vairs nav nekaa Tas staav visam pamataa Bet reiz tas apstaajas Viss beidzas Viss juuk un bruuk Ceriibas mirst liidz ar laiku Aiz taa visa paliek vien telpa Telpa kuraa bijaam un tukshums Tas neatstaaj aiz sevis it neko Viens mirklis un nav vairs nekaa Tu esi pazudis, pazudis gaisaa Tu eksistee, esi bet tas ir tikai skats Vecas atminjas no pagaatnes Tik vien un nav nekaa vairaak Un nekad nebuus Pat ja Buus tad ne ar Mums Citaa Pasaulee, citaa laikaa Taa buus cita dimensija Tie vairs nebuusim Mees... Un taa tas turpinaas muuzhiigii Jo visaa pamata ir laiks Tas speeleejas ar mums Vilina un maana muus Aizrauj prom no realitaates Liek kaadam ticeet, kaadu miileet Bet galu galaa tas apstaajas! Vis cauri-Atkal viss beidzies un zudis!!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|