Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mājup

Kutrīgs klusums un krēsla,
Vasaras nakts diezgan vēsa...
Mēs ejam un ejam un ejam,
Bet nekur tā arī neaizejam,
Mana roka tavējo tur-
Tumani aizvien vairķ apbur.

Pāri ielai garas koku ēnas
Mūsu domas kā valsis tik lēnas
Pēkšņi Tu pievlc mani cieši sev klāt
Mana sirds sitas ātri un negrib vairs stāt
Tad kautrīgi skatienini mainās
Manas acis Tavējās ieskatīties baidās...
Viedokļi par dzejoli
 atnug  2004-11-20 10:47 
paldies tev.tavs dzejolis arii ir loti skaists....
 jeany  2004-11-21 20:30 
Paldies!!!
Taa bija fikseeta mirklja emocija
 Maija25  2005-01-01 13:26 
Skaists dzejolis :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?