sāpīgā mošanās

Es domāju, cerēju, bet...
Tikai tagad uzzināju, ka tas nebija patiesi.
Es tevi nemīlēju...
Es tevi tikai redzēju...
Tu man šķiti viss...
Līdz pats pārdūri manu sapni...
Es negribēju mosties...
Bet modos un raudāju...
Jo tu biji tas, kuru nemīlēju, bet...
...kura dēļ cietu...
Tu neesi tā vērts...
Pat viena mana asara nav tevis vērta...
Un to visu saprotu tikai tad...
...kad jau simts asaras izraudātas...
...simts naktis domātas...
...simts dienas cerētas, bet...
...kam tas viss?
Tas nebija tev...
Tas bija tavam smaidam, acīm, balsij...
Bet NE tev...
Jo tu neesi tā vērts...
Tu spēji manu sirdi sadurt...
...tā, lai sāpes moka, bet...
...nāve nenāk...
Tu neesi tā vērts, bet...
...ir cits...
...kas mani saprot...
Un es mīlu viņu, nevis...
Nevis viņa smaidu, acis, balsi...
Un viņa dēļ ir vērts liet simts asaru,
Domāt simts naktis,
Cerēt simts dienas,
Jo tas neesi TU, bet tas ir
VIŅŠ...