,.,.,.,.,.Atvadas vilciena peronā,.,.,.,.,.

Pirmais sniegs nedroši satausta zemi...
Katra pazaudēta dvēsele
Cenšas atrast sevi...
Maigs vēja pieskāriens
Un saltens,noslēpumains glāsts
Man liek atminēties Tevi,
Un nedaudz ieslīgt atmiņās...
Kuras manā prātā
Tu diemžēl nesaredzi...

Tu teici,ka viss vēl glābjams...
Es neticēju...
Teici,ka citiem mūsu ceļšs-nenorādams...
...Es uz pēdējo vilcienu vairs nepaspēju...
Bija par vēlu saukt Tevi atpakaļ...
Spēju vienīgi skatīties un raudāt Tev nopakaļ...

Pēc Tā vilciena
Sniegs vairs neuzsniga...
Dvēsles viena otru vairs nekad nesatika...
Ne mazākās miņas no Tevis sūtītā vēja...
Bija dzirdami vienīgi čuksti no Tavas tālienes...
..."Vai kāds kaut ko pazaudēja?"...