Vai nav dīvaini? [no Seniem (ne)darbiem]

Man dzīve ir, kā

Nepabeigta dziesma,

Kā Bēthovena simfonija,

Kas uzrakstīta pēc autora nāves.

Viss ir īsts, gan septiņas notis,

Gan toņkārtas,

Bet jēga ir slēpta.



Ja simfonizēt ir viegli

Tad kāpēc Bēthovens

Pats neuzrakstīja šo

Domu, kas radīta

Pēc viņa nāves ?



Kaija brīvi jūtās jūrā,

Viegli peld pa jūras augšu,

Kāpēc tad tai netīk dzīvot

Mikroviļņu krāsnī uz palodzes.



Dzīvot viņa tur nevar,

Var tikai padzīvot,

Aptuveni minūtes divas līdz trīs.

Tad viņu kāds apēdīs.



Dzīves vaininiece ir vēlme

Ieraudzīt pasauli,

Nāves vaininiece ir

Ieraudzītā pasaule.