vēju deja

Nāk, auro vējš ar rudens salnām
Ar savām vēju stabulēm
Plēš mākoņus ar trakām rokām
Un izmētā pa pamalēm

Tad paķer lapas līdzi savā dejā
Un sāk tie trakulīgi diet...
Tad ierauj viņš tās tumsā spēji
Un nāves smiekliem sāk pats smiet.

Tas zin, ka deja šajā naktī
Ir viņām pēdējā, ko virpuļos
Un trako tas un auru taktī
Plēš visas lapas kokiem nost.

Liepāja.novembris