...............iisiites.. taa drusku peec veeja..

cilvēki reizēm ir kā planētas
auksti cieti un bez atmosfēras
tikai krāteri un kalnu grēdas
stāsta par iekšējo nestabilitāti
kuŗš nolasīs kartes un seismogrammas
[gaidu nākošo izvirdumu]

* * *

maigi notiek saruna
nu tā kā rīta gaismā rasa
un nenopil
ar neredzamām saitēm
domas
notur mirkli
[pēc gadiem starp grāmatu lapām
herbārijs stāstīs par šīs vasaras ziediem]

* * *

kā svešā neatpazīstamā valodā
sarunas
[sejas cietas acis uz iekšu]
vārdu melodijas neatskaņo
ne draugu ne ienaidnieku
kāds [ne jauns] vīrs
velti mēģina
nolasīt paradigmu..
mirklis aiziet
noskan lati kā ieplēsts zvans..

* * *

vientulība kā stikla siena
un tu nesaproti klusumu
[kuŗš no mums ir akvārijā]
telefona zvani nesasniedz
adresātus
[ārpus zonas numuri kā
krusti kapos stāsta par aiziešanu]
lēni sijā migla gandrīz lietus
un gandrīz pat neizliekas
rudens
zelts lēnām apsūbē pelēx
[ak šī nenotikušā patina]

* * *

tā smilga dreb bez vēja
[it kā būtu kāds trešais]
trausla un pāri [zālei]
kaut ko stāsta
[kas izlasīs viņas vasaru]
kaut kas neizbēgams un zūdošs
ir vārdā rudens