Roze sirdī...

Tu ienāci sirdī
ne saukts, ne gaidīts
tik klusi kā saule aust.
Tur rozi audzēt sāki
bez saules un bez ūdens,
tik neatlaidīgi kā maziņš bērns.
Bet reiz sacēlās vētra,
Tu vienu atstāji rozi
ar saknēm dziļi sirdī augušu.
Nu augt un ziedēt sāka tā,
bet sirdī vienā par maz tai vietas.
Nu ērkšķi dur
bez pārstājas, bez mitas,
kā nazis tieši sirdī...