Mūžība bez tevis!

Kādā lietainā dienā un pavisam vētrainā naktī
Kādas skumjas dziesmas taktī
Nomaldījusies sirds pa tukšām ielām klīst
Un mīlas sāpēs tā deg un tvīkst
Pat zem zemā tilta
Tā spēj būt silta.
Šī sirds domā tik par mīlu
Un skatoties mīļotajam acīs to nespētu pateikt
- Es tevi pievīlu
Tā nekad neliktu šim cilvēkam raudāt
Pat, ja aiz lieliem kalniem, dziļām jūrām sirdij
nezinot, jauna mīla briest.
Tā klusā balstiņā šukst mīļotajam austiņjā
- Pat ja, pats Dievs mani ņemtu pie sevis
Es raudātu, jo man tik ļoti pietrūktu tevis
Uzklausi, sirdi mīļotais:
Pat, ja Eņjelis ņemtu to pie sevis
Viņa raudātu, jo viņai šausmīgi pietrūktu tevis!