.................viegli ar kjemmiiti pa stiklu

maigums kā kristāla vāzes
zaigo un klusi zvana
[dzīve kā plīstoša stikla
asā un pabeigtā skaņa]
rīts saslauka lauskas
[suķes nosmēķi dubļi]
kāpēc tik trausli vāri
un nevietā
nēsājam sirdi

[reizēm ir jānogrūž
vāzes no plaukta –
sirds uz trotuāra
patiesībā ir
dekoratīvi]

* * *

draugos un vārdos
spieto vakars
cigarešu dūmi kā migla
pār alus upi
paslēpj dienu un raizes
[un kādus mirkļus
tu jūties pieskaitīts]

* * *

[destrukcija un entrōpija]
visi ceļi skatās atpakaļ
priekšā milzīgs tukšums
soļi grimst neziņas putekļos
un pinas jautājumu valgos
visapkārt skaļš klusums
un atbildes nonāvē
vēl nejautāto
[izdzīvojušie satiekas bērēs]