Es biju naiva1
Katram mums ir tiesiibas,
Raudaat,smiet un piedot.
Bet vai dziivot mums ir lauts?
Mēs nedzīvojam,
Bet kuļamies pa dzīvi.
Es biju naiva
Kad ļāvu muļķot sevi.
Es biju naiva
Kad ļāvu apsmiet sevi.
Ir laiks to mainīt.
Būt saskaņā ar sevi
Un ticēt sev,
Bet atkal es esmu naiva.
Naiva.
| Viedokļi par dzejoli |
| eugen |
2004-11-10 13:18 |
| ..programmas "biezpienmaize" ietvaros :)) |
| Lodveida_zibens |
2004-11-10 14:13 |
Principā jau uz viena un tā paša grābekļa nevajadzētu kāpt!? Tas ir kaut kā stulbi
tomēr. Personīgi mans uzskats ir tāds, ka tas ir vājās un bezpersoniskās izglītības
sistēmas rezultāts. |
| Eiridiike |
2004-11-10 17:47 |
Buut naivai,nenaivai ir Tava izveele, kas tie "mees" par kuriem Tu raksti?Vai kaads
ir veeleejies,lai raksti vinja vaardaa?Taads mazliet sajukums visaa.Sakaarto domas un
sevi,aareejais sakaartosies pats. |
| vasarina5 |
2004-11-10 20:37 |
Man patiik dzejolis.Jauki teikt taisniibu ka mees nevis dziivojam bet kuljamies pa
dziivi. |
| qap |
2004-11-10 22:01 |
| Piekrītu Eiridiikei, bet plusiņš par atklātību:))) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!