Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Hidrauliskais cilindrs

Es uzbudināts no sarkanā stumbra,
Tas ēnā guļ, zem motora, vadu čemura.
Kā pavilkti svārki atklāj daļu no meklētā,
Virzulis spīd noslēpies blīvju aizsegā.

Roka pagrūž garu sviru,
Vējš sekundē nogāž aizaugušu stigu.
Dzirdu kā zobrati gremo,
Un sūknē šķidrumu melno.

Man grūti aptvert kā,
Bet zinu, pasaulē nav stiprāka nekā.
Dimanta taisnumā,
Virzulis ietriecas Visumā.

Šķiet locīta ir sliede,
Tās tērauda kauls.
Šķiet iespējams tas nav.
Tik dzelžaini cieta ir tā.

Bet redzu es priekšmetus šos,
Sastingušos, pēc spēles aktieros.
Ir saliekta telpa,
Un priekšmetu loma.

Man grūti aptvert kā,
Bet zinu, pasaulē nav stiprāka nekā.
Dimanta taisnumā,
Virzulis ietriecas Visumā.
Viedokļi par dzejoli
 VARJAUBUT  2004-06-01 11:35 
nus nepatiik man siis "tehniskaas" dzejas
 Homo_Ludens  2004-06-01 11:57 
:)) eu ,neveelies pastraadaat pie manis - mehaaniku un metaalapstraadi pamaaciiishu
:P
 dzejs  2004-06-01 12:50 
kaa katraa veeraa njemamaa dzejolii, pamataa ir viena izcila rinda, paareejais ir
tikai atrazjojums..
 evija17  2004-06-01 16:43 
stulbi
 pooh  2004-06-01 17:40 
motoram katram
sava dzeja.
klapanu skanja
 Purpukje  2004-06-03 11:52 
tā ir forša ideja- izdzejot ikdienu, darbu.
tas jau izklausās pēc ideālā cilvēka
stāvokļa. mīli savu tuvāko kā sevi pašu, mīli mirkli, kurā esi.. nu jā, atceroties,
ka lielais vairums mirkļu ir tepat, urbjot, klabinot taustiņus, rakstot reportus,
...
eh.. man patīk šī mīlestība (???) pret savu darāmo, pret ...

eh... laikam
tāpēc, ka man patīk sava(s) ik-diena(s).
 iewinsch  2004-06-04 23:55 
Vins ir strādnieks?Man netiik.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?