VEJAM SKRIENOT

Mirkļi kā vēji
Mirkļi kā zibens
Mirkļi kā vētra,
ko saucam un projām raidam,
ko paturēt gribam un nevaram,
jo baidāmies, baidāmies..

Pa ceļu ēnas klīst
Es nevaru vairs tevi saskatīt
Tu negribi uz mani skatīties,
kā mrklis vēja dzenāts par ēnu
pārvēršoties vēl klusi sauc :
"Kur steidzies tu, kas vēju dzenāts
par ēnu kļuvis pats.
Vēl manos pirkstos,
kā smilšu grauds aizķēries?"

Kurp steidzies tu, mans LAIKS?