ĪPAŠĀS VASARAS DĒKAS

Šķelmīgs ķīnieties sūdu čupā meklē rīsu;
Kā buberts veļ savu vilni Janczi.
Pielijušam templim liek dejot īssavienojums.
Aiz rokas rausta.
Rausta:
"Janci, Jancīt,

Man kabatā pērnās vasaras atmiņas cauri,
Man laiks tūliņ saplīsīs un kā diedziņš trūks..."
"Sakē? Anišs? - ko tas ceļinieks lēja paurī?
Ā, Staburaga Valdiņš, apskaidrotais mūks..."