Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
Pastaiga kapos
Ieleju zāle paaugusies līdz dieviem,
āderu dzīslojums - nosacīts skelets, biezenas krāsas klāj acu lieveni, pāri kuram saule vairs nelec. Nāc, Mīļā, pastaigāsimies gar krustiem, piesmiesim vienu akmeni pēc otra. Tāds melnums kā tev ir uz tiem, tāda noplūcama pazuduma oga. Man vienalga, kur krist - ka tik pazust, vienalga kādas rokas stiepjas. Mūsu baznīcas samelojušās - mazums! - jaunai dzīvei tumsā izleju spožas dārgumlietas.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|