Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ziema.

Es zinu kādu baltu sniegu
Tas ir gaišā plankumā melnam
Kaķim uz kažoka
Tas ir bērna paļāvībā- es zinu,
es neesmu VAJADZĪGA,
Un tomēr es Tevi mīlu.
Tas ir tīrā un klusā mežā, kur apmaldīties
ir grūti, bet svētīgi
Tas ir bauda, kas rodas, atsakoties no baudas!
Man šķiet esmu tikusi klāt tam baltajam sniegam!
Gurkst. Gurkst.
Viedokļi par dzejoli
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?