Veltīts Grace. Patiesā cieņā.

Drezīna pārpildīta.
Cilvēki kā siļķes mucā,
Gaisa alkdami, mutes plāta
(Nelietīgākie vīrieši
Var dāmas skūpstīt).
Te garām aizcilpo
Meituks puķainā kleitā,
Svaigi plūktā ziedā nogrimis.

Asas sāpes uzpal krūtīs!
Kam viducī es, ne malā? -
Rau, tepat uz uzbēruma nolēktu,
Meitukam pakaļ skrietu,
Kāds tad spēks dzīslās atgrieztos!
Kliegtu - mainiet man pases datus:
Smacīgs ir vecums,
Bet mūžam zaļa jaunība...

Sadrūvējies viducī starp šitām siļķēm esmu,
Laikam manas lūpas nedvesīs vairs siltu dvesmu,
Nu un re liepās satumst, lapās klusums skaists,
Un drezīnu no sliedēm aizā nostumj 1. maijs.