Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

sis un tas

Tu, vientuļais bērns,
Kam sapņu kumeļš
Bērais
Mīlestību nesīs.

Tu ,vientuļais tīni,
Ko neizprot
Skolotie vecāki,
Bet tu taču viņus mīli!


Tu ,vientuļais cilvēk,
Kam karjeras kāpnes svešas,
Un dvēsele dziļa,
Nevienam pie tevis nevelk ...


Tu ,vientuļais sirmgalvi,
Kas pusbadā dzīvo,
Savu suņuku samīļo
Skumstot par zaudēto dzīvi.
Tu, vientuļais kaps,



Kas nesakopts raudi,
Gaidot nakti
Kad veļi sāks diet
*********



Nāve savu deju dejo
Pārī ar izmisumu.
Mīlestība, sirmiem matiem
Viena klejo!
Viņa ir lieka?!

Izdevīgums aizstāj jūtas
Nauda – asaras,
Dubļi aizsmērēs
Sirds spoguļus.

Viedokļi par dzejoli
 Nesavaldzinaamais  2004-11-04 10:10 
Cik labi, ka es zinu, ka kumeļš latviešiem - tas ir gads, a to bail iedomāties kādu
mīlu tas varētu bērnam nest ...

----

Nāve, man domāt, nav tik dumja, lai dejotu
ar izmisumu - viņai vienmēr ir patikuši jauni ļauži (nu izņemot kara laikus, kad
jāstrādā tā, ka tiešām gribas dejot ar izmisumu)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?