Lietus

Lietus tu varens,
Lietus tu labs.
Sēj tu mazgāt pasauli neglīto,
Darīt to tīru un skaistu.
Bet vai tu spēsi,
Vai tu spēsi,
Mazgāt manu sirdi?
Tā melna un neglīta,
Ikdienas novazāta,
Burzmā nosmērēta.
Tā nu lietus lija un lija,
Glāstīja ar savām lāsēm,
Centās tīrīt manu sirdi.
Bet nespēja,
Nespēja darīt to tīru,
Baltu, skaistu
Kā pirmo sniegu,
Kas birst uz kailiem kokiem.
Tā nu es klīstu pa pasauli viena,
Viena ar melnu un neglītu sirdi.
Vai kāds to spēs dziedēt?
Nedomāju.
Vai kāds to mīlēs?
Diez vai.
Vai kāds to gribēs?
Tikai es,
Jo tā ir mana,
Mana vienīgā,
Un nedošu nevienam,
Pat par vietu paradīzē.