Skurstenjslaukim...

autors: seerskaabe [dzejoļi]

Tu biji skursteņslauķis,
Es...baidījos no augstuma,
Tu visu savu dzīvi centies tālāk lūkoties,
Es...neklausījos ziņas, nelasīju avīzes.

Tik dažādi, tik atšķirīgi,
Tik dulli kādreiz abi bijām,
Es mīlēju, Tu mīlēji,
Bet nokāpt nevarēji...

Tu augšā...biji skursteņslauķis,
Es baidījos no augstuma...

Vai mums caur kamīnu vajadzēja runāt?

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
Ernijs1	2004-11-01 13:10
Labs!!!! :)
Flux	2004-11-01 17:18
Ja tu tieshaam miili, tad augstums nav shkjeerslis... ;) Turaas!
4everkristaps	2004-11-01 18:22
smuki un sakisti un ...
Harley	2004-11-01 19:18
tu biji santehikjis es baidiijos no cauruma tu visu dziivi centies dziljaak luukoties kur lasiiju es vecas aviizes tik vienaadi,tik liidziigi tik praatiigi mees bijaam tu tiiriji - kaut iidziigi ...mees laimi saskatiijaam tu lejaa biji santehnikjis es baidiijos no cauruma vai mums caur podu vajadzeeja runaat? :))
PELEEKAIS	2004-11-01 21:13
Dziives sodreeji* Salkanas shausmas Milestiiba* kaa klusaa daba Gleznaa Kaa medus, Kas laizaams, Bet tikai caur stiklu... Taalumaa klaati galdi. Dziive,dziiviite Kur tevi liku. ---------------------- Taa 1.sauja Taa 2.sauja **Taa 3.sauja Poblemas otra puse no skurstenjslaukja viedoklja (13 gadu staazhsh shajaa amataa)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!