Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

smaids

Pēc stiprā lietus uzspīd saule
Un staru sietus klāj pār zemi.
Saule uzsmaida zemei,
Zeme uzsmaida saulei.
Es guļu pļavā
Un raugos tālēs.
Pļavā puķes,tauriņi koši,
Bet manas domas kavējas pie tevis.
Kad varēšu uzsmaidīt tev droši,
zinot,ka atsmaidīsi man pretī?
+ + +
Cerot uz labāko,
Mēs aujam kājas
Un ar ticību sirdī
Izejam no mājas,
Lai kaut mazliet,mazliet,
Bet tomēr no šīs pasaules
Mēs iegūtu kaut ko...
Viedokļi par dzejoli
 Highlander  2004-06-01 11:57 
...
 VARJAUBUT  2004-06-01 11:58 
es nespeeju kaut kaa uztvert so dzejoli..ja tur ir ko uztvert.
 Lodveida_zibens  2004-06-01 12:01 
Diemžēl gan pārāk naivi, gan pārāk bērnišķīgi. Pat uz īstu naivumu nevar pretendēt,
jo tajā žanrā ir jābūt kaut kādai neticamībai vai kaut kādiem sapņiem. Bet te drīzāk
izskatās pēc vārdu spēles un pirmajiem mēģinājumiem rakstīt.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?