Dvēsele

Kādu dienu vēsā un pavisam mierīgā naktī
Kādas lēnas dziesmas taktī
Nomaldījusies dvēsele pa tukšām ielām klīst
Un mīlas laimē tā deg tur un tvīkst
Pat zem aukstā tilta
Tā priekā spēj būt silta
Šī dvēsele domā tik par mīlu
Un skatoties mīļotajam acīs tā nespētu pateikt - Es tevi pievīlu
Tā nekad neliktu šim cilvēkam ciest
Pat ja zilās tālēs dvēselei nezinot jauna mīlestība briest
Tā klusītiņām čukst mīļotajam ausī
Dzidrā un pavisam skaidrā balsī
-Pat ja Enģelis mani ņemtu pie sevis
Es raudātu,jo man tik ļoti pietrūktu Tevis
Uzklausi dvēseli mīļotais:
Pat,ja Enģelis to ņemtu pie sevis
Viņa raudātu,jo viņai šausmīgi pietrūktu Tevis...


Veltījums Putnēnam
no
Dzhuzy