vēlos sniegu...

Cik skarba ir šī dzīves patiesība,
Ka reizēm dzīvē pienāk arī vientulība,
Kad gribās raudāt uz kāda pleca,
Kad neinteresē, kā kāds no tilta lec.
Bet vai es šobrīd jūtos vientuļa
Citu atstumta un pamesta?
Nē! Vienkārši skumjas klusi uzmācas,
Jo debess jums patriez nomācas
Bet mākoņi ārā negrasās snigt
Tiem ka tik saulei priekšā tikt.
Laikam atkal līs rudens lietus
Bet šodien es labāk vēlētos SNIEGU.