par to pašu.......

Apklusa smiekli, palika kluss,
Nav vairs tevī prieka,
tik vilšanās sāpes,
kur nodevība dus...

Tas sāpēja, es zinu,
nav viegli aizmirst,
Šī rēta sāk strutot
un plašāka augt.

Kā lāsteka iedūrās
vārdi, ko teici,
Kā ziema sirdī
aukstums iestājās...

Sasala asaras neraudātās,
sastinga lūpas puspavērtās.
Uz lūpām nomira vārdi šie klusie
Es tevi mīlu-nenodotie...