vērmele

Pavisam klusi
Tu esi atnācis,
to pašam nemanot....

Pavisam nejauši
Tu esi smaržu atnesis
Kā vērmele
Tik reibinoši rūgtu.

Tev neraušu es zarus, galotnes
Audz pretī saulei,
savu smaržu dāsni dāvinot....

Bet, lūdzu, atļauj man
Pa retam Tavus zarus noglāstīt
Un atļauj dienvidvējam
tos pavisam maigi
uz manu pusi šad tad liekt...

Tik ļoti klusi atlidoja vējš...
Tam debess puses četras, smaržu daudz
Bet tikai vērmele vēl tā pa īstam spēj
Ar smaržu mani aiznest debesīs