Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

tas bija...

Es aizmirsu visu,
ko iepriekš jutu.
Nodevos mīlestībai,
ko Tu man sniedzi.
Viss no melnā piķa
ārā rauts
un mīkstā, rozā
mākonī sviests.
Tās kādreiz bija-
tikai ilūzijas.
Tagad tā ir
mūžīgā realitāte.
Sāpošie pirksti neliegs-
glāstīt man Tevi.
Sūrstošās lūpas neliegs-
skūpstīt man Tevi.
Saraudātās acis neliegs-
skatīt man Tevi diendienā,
jo nozīmē Tu man-
tik ļoti daudz
un ja pazaudētu Tevi-
es izgaistu...
Tas viss bija reāli,
bet nu viss pgaisa.
Atkal gaidu zaļo gaismu,
starta pozīcijā stāvu!
Viedokļi par dzejoli
 angelindevilskin7  2004-10-30 19:43 
skumji...;(
 _dg_  2004-10-30 20:46 
3shajaa rindinjaa no apakshas domaats- pagaisa!
 chik  2004-10-31 00:33 
jauks, zinaams, izbaudiits teksts...
 _dg_  2004-10-31 00:42 
kē?es to rakstiju savam bijushajam puisim, kā tu jau viņu vari būt izbaudījusi? =D
 miluliiite  2004-10-31 13:23 
man loti patika... ta jau ir...
 bai4a  2004-11-01 10:35 
ir labi
 oponente  2004-11-12 19:34 
gan jau buus labi:)
 _dg_  2005-02-09 13:33 
ir jau labi :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?