Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
tas bija...
Es aizmirsu visu,
ko iepriekš jutu. Nodevos mīlestībai, ko Tu man sniedzi. Viss no melnā piķa ārā rauts un mīkstā, rozā mākonī sviests. Tās kādreiz bija- tikai ilūzijas. Tagad tā ir mūžīgā realitāte. Sāpošie pirksti neliegs- glāstīt man Tevi. Sūrstošās lūpas neliegs- skūpstīt man Tevi. Saraudātās acis neliegs- skatīt man Tevi diendienā, jo nozīmē Tu man- tik ļoti daudz un ja pazaudētu Tevi- es izgaistu... Tas viss bija reāli, bet nu viss pgaisa. Atkal gaidu zaļo gaismu, starta pozīcijā stāvu!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|