Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dazhaadi mees siveeni katrs savaa silee

Es gaaju pa Meeness taku un nonaacu pasaules malaa
Man nebij ne jausmas par alaam un varbuutiibas salaam..
Un tad naac.. un saac... Melkeet manu iisto seju
Mekleeji Tu gana brashi , neizdibinaami un ar knassi
Tikai agssaa nestijies, zemes murgos maldijies
Es no zvaigznes raga gala tevi smiinot veeroju
Tavu seju tavu deju-- debesjumaa paveries!
Tad tev metu vienu zvaigzni, kas par skatu burvju aktu
Bet neredzi, tu neredzi acis pilnas tev ar sniegu..
Mullkka puika, dumji nieki eju es uz nekurieni
Viedokļi par dzejoli
 eugen  2004-10-29 18:01 
piektdienas siermaize :)
 matilde12  2004-10-31 15:28 
drīkst lietot arī garumzīmes
 reicela  2009-07-27 23:25 
Tas nebija sniegs
Tā zvaigzne mirdzēja burvīgā garā...
Kā nekurzemes kaismīgā
salā...
Tavs acu skatiens jūtams bij liegs...
jaušams varbūtības salā..
Virmojot
kustībās,kaismīgā dejā...
Tu nepieskāries?..šajā mēnesnīcā
Tu aizgāji.....viens
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?