Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Piedod, ka man sāp...
šodien
ārā rudens drūmie vēji skumji kauc, bet iekšā mani vairs tikai skumjā vientulība sauc... varbūt tēlot, ka vairs nesāp un ārā iet? aizmirsties, pa peļķēm lēkāt un lietū jautri diet? bet laikam šodien tikai es, vienīgā, tā nespēju, aizmirst, ko tik ļoti neprātīgi un maigi mīlēju. šo lasot tu noteikti neticīgi un stulbi smīni. iespējams, ka esi, kā visas bijušās, jau aizmirsis mani. bet atceroties kas vakar starp mums notika es būšu tik ļoti, ļoti nelaimīga uz visu atlikušo mūžu. piedod, es vairs nezinu un negribu zināt ko. Piedod, bet es nespēšu aizmirst pēdējos mirkļus mūžīgos.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|