Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sirdsapziņa


Zaļa zāle,
migla,
rasa,
Sirds pēc sirdsapziņas prasa.
Melna debess,
zvaigžņu lietus,
Neatrodas sirdī vietas.
Acīs asaras jau krājas
Sirds vēl nerimst,
neapstājas.
Zila debess,saules starā
Pazib sirdsapziņa galā,
Pazib,pazib atkal pazūd
Tā kā lapas ziemā satrūd.
Izgaist,izzūd zvaigžņu lietus.

Zaļa zāle,
migla,
rasa,
Sirds pēc sirdsapziņas prasa...
Viedokļi par dzejoli
 malva  2004-10-27 18:09 
visnotaļ laba spēle ar vārdiem, bet noskaņā zināmo "tumša nakte, zaļa zāle" jau
nepārspēt... un nav jau arī jāpārspēj
 Erchiks  2004-10-27 18:47 
Kāpēc te neliekās "diognālajās krītrindās" kaa iesuutiits? ;)
 lemony  2004-10-28 11:34 
skaisti...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?