Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

piedod...

Tumsa laiza logu ruutis, uzpūš savu elpu nakts,
Kaut kur tālu, melnā piķī noslīkst zvaigznes - skaists skats.
Apkārt klusi skumjas klaiņo, mēnes apraud atmiņas.
Tumsā nosmok sapņi, ilgu spārni agonijā sakļaujas,
Sirdi sagrauž sāpes, asins skuupsta asmeni,
Un es? es ārprātā smejos!


veltīts seachild `am :)
Viedokļi par dzejoli
 evita11211  2004-05-31 18:32 
pa tēmu te nekas nav stastits.Nav pārliecinosš
 danija  2004-06-01 10:47 
jaa loti aspraatigs!nu labi man beigas patika vislabaak!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?