Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tu man esi zudis

Tumsa un bailes...
Kā lai nebīstas,
Ja Tavas rokas šonakt tik Vēsas...
Tavs skatiens kā nebeidzams sals..
Sirds sāpēs sažņaudzas,
Tā sauc pēc Tevis un lūdz,
Bet Tu joprojām esi tālumā...
Pēkšņi klusumu un skumjas pārtrauc dzērves kliedziens,
Un vairs nav garšas ne ābolam, ne kam..
Nav krāsa varavīksnei ....
Tik ļoti mēs bijām tālu,
Jo pat dzērvi nebiji dzirdējis!
Tā izkliedza sāpi,
Kas manī bija,
Un vairs es nelūgšu Tevi atpakaļ,
Jo neesi tā vērts,
Lai kārtējo nakti pavadītu asrās izmirkušai!
Tu man esi zudis...
Zudis uz visiem laikiem!
Viedokļi par dzejoli
 miluliiite  2004-10-25 12:50 
ari shis labs... Ta vairak rakstits sev...
 Exitium  2004-11-14 10:14 
ir labs.... ka iz savas dziives
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?