Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sistemātiska spēļu inkvizīcija

Dīvainas domu spēles.
Asas, sārtas liesmu mēles.
Skarbā pustumsā maigas
Domas tik neprātīgi greizas.

Satiekot Tevi, kaut kas sāp.
Es nespēju saprast un just
Vai pieņemt, bet varbūt bēgt
Kautkur sudrabainajā tumsā

Gaidīts mirklis neviens
Domātas domas nemaz
Kopā būts tik nedaudz
Apnicis, viss ir par daudz.

Viedokļi par dzejoli
 xb2  2004-10-22 15:24 
kas tieshi saap? kaapeec mees (es jau arii) meedzam runaat par taada tipa saapeem,
kas nau zobu-galvas-veederasaapes?? vai taas ir saapes? vai aizskarta pashapzinja?
kas vairaak?
 LIFE_KILLS  2004-10-22 15:28 
xb2- es to dēvēju par `eksistenciālu sāpi` (maziet gan ironiski)...
Aizskarta
pašapziņa..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?