Rīmes par rīmām (jeb novērojums kafijas pauzes laikā kādā seminārā Alūxnē)

kafijas pauze -

izsalkušas latvietes

(un latvieši)

kā zalkši un mēslu mušas

laužas cieši jo cieši

pie galdiem un kaudzēm

atlaižas tajos

aukstajos

(augstajos)

krēslos



es izgāju ārā

no tā bara

uzpīpēt ārā

(velns ar ārā!)



atnācu atpakaļ

(kāda grācija

esmu daļa no šīs nācijas!)

pie pakaļas man tos galdus

pie pakaļas man viņus

visus



kāds klusums

nomācošs tukšums

un to klusumu

neviens tulks netulkoja

jo viņi rija bulkas

un cepumus

brūni - balti - brūnus

(sarkanbaltsarkanais)

(kāda sakritība!)

bet es nenosarku



es nesmejos

un runāju ar Daini

(viņš arī dzejo)

par darbu

ne par dzīvi vai laimi

(cik skarbi!)