VELTĪJUMS NEBŪTIBAI

Acis tik zilas,
tik zilas kā debess
Tik zilas kā ilgas.
Tik tuvas un reizē tik tālas.

Acis, kurās sapņi gaist
Kurās cerības pamazām zūd..
Acis tik zilas,
nu tagad aizvērtas ciet.

To zilums ir zudis,
Tevis vars NAV.
Un nebūs nekad vairs kā agrāk,
Un nebūs vairs smieklu un joku
Un dzejas
Tu esi aizgājis.

Tik tālu, ka nespēsi
vairs sadzirdēt,
ka Tevi saucu.
Tik tālu un reizē
tuvu, tuvu,
ka es Tavu elpu jūtu sapnī pat,
bet Tevis vairs NAV.
Un nebūs nekas vairs kā agrāk..